Kategorijas
Apskates: 1628
Nīcas krekls ar skaistu izšuvumu. Nīcas blūze Nīcas tautastērpam.
119.00 €
Sūtīt ziņu
Cena:
119.00 €
Krāsas:
Balta
Materiāli:
Lins
Izmēri:
Pēc pasūtījuma
Preces apraksts:
Tautiskais lina Nīcas krekls.
Tunikveida piegriezuma Nīcas krekls ar izšūtu apkakli, aprocēm un uzplečiem. Piemērots valkāšanai pie Nīcas etnogrāfiskā novada tērpa.
100% lins
Pieņemam individuālos un kolektīvos pasūtījumus visa veida lina un kokvilnas tautisko kreklu darināšanai.
lemaembroidery@gmail.com
22077653
Piedāvājam arī izšūšanas dizaina un izšūšanas pakalpojumus pēc jūsu pasūtījuma.
Pieņemam individuālos un kolektīvos pasūtījumus visa veida izšūšanas pakalpojumiem. lemaembroidery@gmail.com 22077653
#T krekli, Dāvana viņai, dāvana viņam, personalizēts T-krekls, personalizēta dāvana, īpaša dāvan, izšūts T krekls, stilizēts, Izšūts T-krekls ar austras koku Latvijas kartes kontūrā#
#Nīcas krekls, Nīcas blūze, tautiskais krekls, linu krekls, tautastērps, latviešu tautastērps, oriģināls latviešu tautastērps, tautiskā blūze, tautiskais krekls, Nīcass tērps#
Nīcas tautastērps (avots - http://valoda.ailab.lv/)
Nīcas novads aizņem tikai viena pagasta teritoriju, bet tautastērps šeit ir tik raksturīgs, ka tas parasti tiek izdalīts kā atsevišķa novada tautastērps. Tautastērpam ir īpatnējs, no citiem novadiem atšķirīgs raksturs un kopīgas iezīmes vienīgi būtu saskatāmas ar Bārtas un Rucavas tautastērpiem, kuri tāpat ir izplatīti ļoti nelielās teritorijās, bet ir atzīmējami savas savdabības pēc.
Jaunavas galvas rota bija plati, krāšņiem zīļu rakstiem rotāti vainagi. Sievas galvu sedza ar zīda drēbes cepurēm, kuras priekšējo malu greznoja uzšūtas krāsaina zīda lentas un baltas mežģīnes. Kreklus šuva no smalka balināta linu audekla un rotāja ar sīkiem izšūtiem rakstiem. Fotogrāfijās parādītas spodršvumā izšūtas Nīcas sieviešu krekla detaļas. Apkakles mala ir izšūta ar ornamentālu rakstu joslu.
Arī uzpleča rotājums ir izšūts spodršuvumā un malas apšūtas ar baltiem linu diegu mezgliņiem. Pie kakla krekls parasti tika aizsprausts ar nelielu sudraba saktiņu. Nīcas tautastērpam ir raksturīgi koši sarkani brunči, kuriem izmantoja tik daudz auduma, cik ielocījās sīkajās krokās visapkārt jostasvietai. Brunču apakšmalā tika iešūta aukla, lai tā veidotu skaistus līkumus.
Vasarā pāri kreklam vilka baltu izrakstītu ņieburu, tomēr ir pazīstami arī dažādi citi ņieburi un jakas, kuri nav bijuši tik izplatīti kā baltās. Sagšas valkāja pār vienu plecu pārņemtas un galos saspraustas. Sagšas sasprauda ar lielajām sagšu saktām, kuras nekad nedrīkstēja spraust ne ņieburā, ne kreklā. Tradicionāli saktas mēdz spraust "čupās", t.i. vislielākajai saktai uzspraužot virsū arvien mazāku. Saktu čupai virsū vēl sēja krāsainu lentu vai dzīparu pušķīti. Saktu čupa parasti tika novietota uz pleca.
Vīriešu tatastērpam praktiski nav gandrīz nekādu atšķirību Nīcas, Bārtas un Rucavas novados. Raksturīga galvassega ir ir melna vai tumši pelēka ratene ar zemu vai vidēji augstu dibenu. Ratenēm apkārt sien krāsainos sieviešu galvas lakatiņus. Kreklam ir plata izrakstīta un atlokāma apkakle. Biežāk sastopami ir krāsaini izšūti krekli, rotājumi balto darbu tefnikās ir sastopami retāk. Kreklu aizsprauž ar vienu mazu sudraba saktiņu vai aizsien ar zīda lakatiņu. Pāri lakatiņam, pēc sasiešanas, atloka apkakili. Senākie goda svārki ir balti. Tomēr 19.gs visparastākais audums svārkiem ir pelēkā vadmala. Šajā novadā nēsāti tikai garie un īsie svārki. Tomēr garos svārkus valkā samērā reti. Nīcā vīriešu goda tērpam pieder vai nu īsie un garie svārki kopā, vai arī garie svārki vien. Īsajiem svārkiem ir stāva, neatlokāma apkakle, kas kakla priekšdaļu atstāj neaizsegtu - krekla apkakle un krūtis parasti paliek redzamas. Īsos svārkus parasti valkā neapjostus. Toties garajiem svārkiem piederējās melna ādas josta ar misiņa sprādzi un apkalumiem. Goda svārki vienmēr izrotāti ar sīkiem uzšūtiem rakstiem melnā krāsā. Bikses baltas, galdos austas (drellis) vai no pelēkas vadmalas pašūtas. Tās nekad nebija platas. Zeķes - baltas un īsas, bez raksta. Zeķes vilka pāri bikšu galiem.
NĪCAS NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS (avots - latvians.com)
Nīcas novada goda tērpi ir īpatnēji, no citiem novadiem atšķirīgi un ļoti grezni.
Nīcas sagšas bija baltas ar platu raksta joslu gar vienu sagšas malu un šaurākām joslām galos. Rakstu izšuva ar krāsainām dzijām, noklājot visu raksta joslas pamatu sarkanām dzijām. Sagšu sedza, ņemot zem paduses un saspraužot ar lielām saktām uz labā pleca. Saktas parasti lika «čupās», t. i., vairākas dažāda lieluma saktas citu virs citas un sasēja kopā ar sarkanu dzīparu.
Kreklus šuva no smalka, balta linu audekla. Atlocīto apkakli rotāja ar grieztiem rakstiem, uzšūtos uzplečus un aproces—ar spodršuvuma rakstiem. Rotājumus izšuva ar baltiem un melniem diegiem. Pie kakla kreklu sasprauda ar mazu sudraba saktiņu.
Pāri kreklam vilka no balta, rakstaina linu audekla šūtu ņieburu. Ņieburs sniedzās pāri jostas vietai un bija šūts ar nelieliem muduriem sānos. Ņieburu ļoti grezni izrotāja ar tumši zilu vilnas dziju. Ziemā kā meitas, tā sievas valkāja pelēkas vai zaļas vilnas jakas ar uzšūtām samta lentām. Reizēm arī ņieburus šuva no tāda paša auduma kā jakas un izrotāja ar brokāta lentām.
Brunčus auda koši sarkanus. Tajos ieauda šauras dzeltenas, zaļas un zilas svītras vai arī svītrās saliktus atsevišķus krāsainus rakstu elementus. Brunči bija ļoti plati, augšmalā sakrokoti un piešūti pie tāda paša auduma jostiņas. Lai brunči labāk kristu lielās, apaļās krokās, tiem gar apakšmalu piešuva auklu.
Jaunavu galvas rota bija augsts, ļoti grezns vainags. To rotāja ar sudraba brokāta lentām, krāsainiem stikla salmiņiem un pērlītēm. Gar vainaga augšējo malu šuva lielas, šķautnainas stikla pērles.
Sievas valkāja vienkrāsainu zīda cepuri, kurai gar priekšējo malu bija piešūta puķaina zīda lenta un baltas mežģines.
Kājās āva baltas, greznā caurumotā rakstā adītas zeķes.
Nīca Women's Folk Costume
Fold-out, Latvian State Printing House, 1958
Show original
WOMEN'S FOLK COSTUME OF THE COUNTY OF NICE
The honour dresses of the Nice region are unique, different from other regions and very luxurious.
Nice sags were white with a wide patterned band along one edge of the sag and narrower bands at the ends. The pattern was embroidered with coloured threads, covering the entire base of the pattern strip in red threads. Sagsu was covered by taking it under the armpit and fastening it with large brooches on the right shoulder. Brooches were usually placed in several brooches of different sizes one on top of the other and tied together with a red ribbon.
The shirts were sewn from fine white linen. The turn-down collar was decorated with cut patterns, sewn-on shoulders and cuffs with sequin patterns. The decorations were embroidered with white and black threads. The shirt was fastened at the neck with a small silver brooch.
A bodice made of white, patterned linen was worn over the shirt. Niebuhr reached over the waist area and was sewn with small buttons at the sides. The nebula was very luxuriously decorated with dark blue woollen yarn. In winter, like daughters, wives wore grey or green woollen jackets with sewn-on velvet ribbons. Sometimes the bodices were also sewn from the same fabric as the jackets and decorated with brocade ribbons.
Brunches are woven in bright red. Narrow yellow, green and blue stripes or individual coloured pattern elements combined in stripes are woven into them. Skirts were wide, folded at the top and sewn to a belt of the same fabric. In order for the bras to fall better in large, round folds, a string was sewn along the hem.
The head ornament of the virgins was a tall, very ornate crown. It was decorated with silver brocade ribbons, coloured glass straws and beads. Large faceted glass beads were sewn along the top edge of the crown.
Wives wore a plain silk hat with a flowery silk ribbon sewn along the front edge and white fringes.
On his feet were white socks knitted in a fancy perforated pattern.
VĒSTURE UN IZCELSME (avots- Katram savu tautastērpu)
Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši.
Pateicoties aktīvajiem jūras sakariem, 19. gadsimta beigās tērpos ienāca Latvijai netradicionāli materiāli - tērpu apdarei bagātīgi izmantoja no ārzemēm atvestās lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus. Taču dažās Kurzemes daļās ir saglabājušās arī ļoti arhaiskas, pat vairāku gadsimtu senas sieviešu apģērba daļas, kā spangu vainagi un tumši zilās mēlenes, kas raksturīgas Kuldīgas apriņķa tērpiem. Arī daudzu gadsimtu senais villaiņu darināšanas un segšanas veids uz viena pleca atrodams Dienvidkurzemē.
Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar daudzām krāšņi rotātām villainēm, vienlaicīgi sedzot līdz pat trīs vienu virs otras un virsū liekot pašu greznāko. Tās sasprauda ar lielām kaltām sudraba vai pat zelta saktām. Nīcā, Bārtā un Rucavā ir izplatīta saktu nēsāšana „čupās", t.i., uz lielākās saktas ir uzspraustas arvien mazākas saktiņas un virspusē vēl zīda lenta.
Kurzemes vīrieša tērpam raksturīgas metāla jostas, slenģenes, kā arī ādas jostas ar metāla sprādzēm. Alsungas novada svārkus dēvē par bruslakiem. Kurzemes puses vīrieša galvassega – melna, augsta cepure – tiek dēvēta par rateni. To bieži izkrāšņo ar „kranci” – pērļu rotājuma virteni.
Kurzemes tērpi rāda tipiskas Latvijas 19. gadsimta 2. puses kopīgās apģērbu attīstības tendences.
Kurzemē tradicionāli izšķir vairākus tautas tērpu nēsāšanas un darināšanas tipus un apvidus - Alsungas, Austrumkurzemes, Bārtas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Nīcas, Rucavas, Ventspils un Ziemeļkurzemes.
Tunikveida piegriezuma Nīcas krekls ar izšūtu apkakli, aprocēm un uzplečiem. Piemērots valkāšanai pie Nīcas etnogrāfiskā novada tērpa.
100% lins
Pieņemam individuālos un kolektīvos pasūtījumus visa veida lina un kokvilnas tautisko kreklu darināšanai.
lemaembroidery@gmail.com
22077653
Piedāvājam arī izšūšanas dizaina un izšūšanas pakalpojumus pēc jūsu pasūtījuma.
Pieņemam individuālos un kolektīvos pasūtījumus visa veida izšūšanas pakalpojumiem. lemaembroidery@gmail.com 22077653
#T krekli, Dāvana viņai, dāvana viņam, personalizēts T-krekls, personalizēta dāvana, īpaša dāvan, izšūts T krekls, stilizēts, Izšūts T-krekls ar austras koku Latvijas kartes kontūrā#
#Nīcas krekls, Nīcas blūze, tautiskais krekls, linu krekls, tautastērps, latviešu tautastērps, oriģināls latviešu tautastērps, tautiskā blūze, tautiskais krekls, Nīcass tērps#
Nīcas tautastērps (avots - http://valoda.ailab.lv/)
Nīcas novads aizņem tikai viena pagasta teritoriju, bet tautastērps šeit ir tik raksturīgs, ka tas parasti tiek izdalīts kā atsevišķa novada tautastērps. Tautastērpam ir īpatnējs, no citiem novadiem atšķirīgs raksturs un kopīgas iezīmes vienīgi būtu saskatāmas ar Bārtas un Rucavas tautastērpiem, kuri tāpat ir izplatīti ļoti nelielās teritorijās, bet ir atzīmējami savas savdabības pēc.
Jaunavas galvas rota bija plati, krāšņiem zīļu rakstiem rotāti vainagi. Sievas galvu sedza ar zīda drēbes cepurēm, kuras priekšējo malu greznoja uzšūtas krāsaina zīda lentas un baltas mežģīnes. Kreklus šuva no smalka balināta linu audekla un rotāja ar sīkiem izšūtiem rakstiem. Fotogrāfijās parādītas spodršvumā izšūtas Nīcas sieviešu krekla detaļas. Apkakles mala ir izšūta ar ornamentālu rakstu joslu.
Arī uzpleča rotājums ir izšūts spodršuvumā un malas apšūtas ar baltiem linu diegu mezgliņiem. Pie kakla krekls parasti tika aizsprausts ar nelielu sudraba saktiņu. Nīcas tautastērpam ir raksturīgi koši sarkani brunči, kuriem izmantoja tik daudz auduma, cik ielocījās sīkajās krokās visapkārt jostasvietai. Brunču apakšmalā tika iešūta aukla, lai tā veidotu skaistus līkumus.
Vasarā pāri kreklam vilka baltu izrakstītu ņieburu, tomēr ir pazīstami arī dažādi citi ņieburi un jakas, kuri nav bijuši tik izplatīti kā baltās. Sagšas valkāja pār vienu plecu pārņemtas un galos saspraustas. Sagšas sasprauda ar lielajām sagšu saktām, kuras nekad nedrīkstēja spraust ne ņieburā, ne kreklā. Tradicionāli saktas mēdz spraust "čupās", t.i. vislielākajai saktai uzspraužot virsū arvien mazāku. Saktu čupai virsū vēl sēja krāsainu lentu vai dzīparu pušķīti. Saktu čupa parasti tika novietota uz pleca.
Vīriešu tatastērpam praktiski nav gandrīz nekādu atšķirību Nīcas, Bārtas un Rucavas novados. Raksturīga galvassega ir ir melna vai tumši pelēka ratene ar zemu vai vidēji augstu dibenu. Ratenēm apkārt sien krāsainos sieviešu galvas lakatiņus. Kreklam ir plata izrakstīta un atlokāma apkakle. Biežāk sastopami ir krāsaini izšūti krekli, rotājumi balto darbu tefnikās ir sastopami retāk. Kreklu aizsprauž ar vienu mazu sudraba saktiņu vai aizsien ar zīda lakatiņu. Pāri lakatiņam, pēc sasiešanas, atloka apkakili. Senākie goda svārki ir balti. Tomēr 19.gs visparastākais audums svārkiem ir pelēkā vadmala. Šajā novadā nēsāti tikai garie un īsie svārki. Tomēr garos svārkus valkā samērā reti. Nīcā vīriešu goda tērpam pieder vai nu īsie un garie svārki kopā, vai arī garie svārki vien. Īsajiem svārkiem ir stāva, neatlokāma apkakle, kas kakla priekšdaļu atstāj neaizsegtu - krekla apkakle un krūtis parasti paliek redzamas. Īsos svārkus parasti valkā neapjostus. Toties garajiem svārkiem piederējās melna ādas josta ar misiņa sprādzi un apkalumiem. Goda svārki vienmēr izrotāti ar sīkiem uzšūtiem rakstiem melnā krāsā. Bikses baltas, galdos austas (drellis) vai no pelēkas vadmalas pašūtas. Tās nekad nebija platas. Zeķes - baltas un īsas, bez raksta. Zeķes vilka pāri bikšu galiem.
NĪCAS NOVADA SIEVIEŠU TAUTAS TĒRPS (avots - latvians.com)
Nīcas novada goda tērpi ir īpatnēji, no citiem novadiem atšķirīgi un ļoti grezni.
Nīcas sagšas bija baltas ar platu raksta joslu gar vienu sagšas malu un šaurākām joslām galos. Rakstu izšuva ar krāsainām dzijām, noklājot visu raksta joslas pamatu sarkanām dzijām. Sagšu sedza, ņemot zem paduses un saspraužot ar lielām saktām uz labā pleca. Saktas parasti lika «čupās», t. i., vairākas dažāda lieluma saktas citu virs citas un sasēja kopā ar sarkanu dzīparu.
Kreklus šuva no smalka, balta linu audekla. Atlocīto apkakli rotāja ar grieztiem rakstiem, uzšūtos uzplečus un aproces—ar spodršuvuma rakstiem. Rotājumus izšuva ar baltiem un melniem diegiem. Pie kakla kreklu sasprauda ar mazu sudraba saktiņu.
Pāri kreklam vilka no balta, rakstaina linu audekla šūtu ņieburu. Ņieburs sniedzās pāri jostas vietai un bija šūts ar nelieliem muduriem sānos. Ņieburu ļoti grezni izrotāja ar tumši zilu vilnas dziju. Ziemā kā meitas, tā sievas valkāja pelēkas vai zaļas vilnas jakas ar uzšūtām samta lentām. Reizēm arī ņieburus šuva no tāda paša auduma kā jakas un izrotāja ar brokāta lentām.
Brunčus auda koši sarkanus. Tajos ieauda šauras dzeltenas, zaļas un zilas svītras vai arī svītrās saliktus atsevišķus krāsainus rakstu elementus. Brunči bija ļoti plati, augšmalā sakrokoti un piešūti pie tāda paša auduma jostiņas. Lai brunči labāk kristu lielās, apaļās krokās, tiem gar apakšmalu piešuva auklu.
Jaunavu galvas rota bija augsts, ļoti grezns vainags. To rotāja ar sudraba brokāta lentām, krāsainiem stikla salmiņiem un pērlītēm. Gar vainaga augšējo malu šuva lielas, šķautnainas stikla pērles.
Sievas valkāja vienkrāsainu zīda cepuri, kurai gar priekšējo malu bija piešūta puķaina zīda lenta un baltas mežģines.
Kājās āva baltas, greznā caurumotā rakstā adītas zeķes.
Nīca Women's Folk Costume
Fold-out, Latvian State Printing House, 1958
Show original
WOMEN'S FOLK COSTUME OF THE COUNTY OF NICE
The honour dresses of the Nice region are unique, different from other regions and very luxurious.
Nice sags were white with a wide patterned band along one edge of the sag and narrower bands at the ends. The pattern was embroidered with coloured threads, covering the entire base of the pattern strip in red threads. Sagsu was covered by taking it under the armpit and fastening it with large brooches on the right shoulder. Brooches were usually placed in several brooches of different sizes one on top of the other and tied together with a red ribbon.
The shirts were sewn from fine white linen. The turn-down collar was decorated with cut patterns, sewn-on shoulders and cuffs with sequin patterns. The decorations were embroidered with white and black threads. The shirt was fastened at the neck with a small silver brooch.
A bodice made of white, patterned linen was worn over the shirt. Niebuhr reached over the waist area and was sewn with small buttons at the sides. The nebula was very luxuriously decorated with dark blue woollen yarn. In winter, like daughters, wives wore grey or green woollen jackets with sewn-on velvet ribbons. Sometimes the bodices were also sewn from the same fabric as the jackets and decorated with brocade ribbons.
Brunches are woven in bright red. Narrow yellow, green and blue stripes or individual coloured pattern elements combined in stripes are woven into them. Skirts were wide, folded at the top and sewn to a belt of the same fabric. In order for the bras to fall better in large, round folds, a string was sewn along the hem.
The head ornament of the virgins was a tall, very ornate crown. It was decorated with silver brocade ribbons, coloured glass straws and beads. Large faceted glass beads were sewn along the top edge of the crown.
Wives wore a plain silk hat with a flowery silk ribbon sewn along the front edge and white fringes.
On his feet were white socks knitted in a fancy perforated pattern.
VĒSTURE UN IZCELSME (avots- Katram savu tautastērpu)
Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Kurzemes novada tautastērpi bija izplatīti teritorijā, kuru senāk apdzīvoja kurši un lībieši.
Pateicoties aktīvajiem jūras sakariem, 19. gadsimta beigās tērpos ienāca Latvijai netradicionāli materiāli - tērpu apdarei bagātīgi izmantoja no ārzemēm atvestās lentas, vizuļus, pērles, zīda un samta audumus. Taču dažās Kurzemes daļās ir saglabājušās arī ļoti arhaiskas, pat vairāku gadsimtu senas sieviešu apģērba daļas, kā spangu vainagi un tumši zilās mēlenes, kas raksturīgas Kuldīgas apriņķa tērpiem. Arī daudzu gadsimtu senais villaiņu darināšanas un segšanas veids uz viena pleca atrodams Dienvidkurzemē.
Kurzemnieces savu bagātību izrādīja ar daudzām krāšņi rotātām villainēm, vienlaicīgi sedzot līdz pat trīs vienu virs otras un virsū liekot pašu greznāko. Tās sasprauda ar lielām kaltām sudraba vai pat zelta saktām. Nīcā, Bārtā un Rucavā ir izplatīta saktu nēsāšana „čupās", t.i., uz lielākās saktas ir uzspraustas arvien mazākas saktiņas un virspusē vēl zīda lenta.
Kurzemes vīrieša tērpam raksturīgas metāla jostas, slenģenes, kā arī ādas jostas ar metāla sprādzēm. Alsungas novada svārkus dēvē par bruslakiem. Kurzemes puses vīrieša galvassega – melna, augsta cepure – tiek dēvēta par rateni. To bieži izkrāšņo ar „kranci” – pērļu rotājuma virteni.
Kurzemes tērpi rāda tipiskas Latvijas 19. gadsimta 2. puses kopīgās apģērbu attīstības tendences.
Kurzemē tradicionāli izšķir vairākus tautas tērpu nēsāšanas un darināšanas tipus un apvidus - Alsungas, Austrumkurzemes, Bārtas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Nīcas, Rucavas, Ventspils un Ziemeļkurzemes.
Piegādes nosacījumi:
Piegāde ar Omniva starpniecību , cena - 3,30
EUR
EUR
Apmaksas veidi:
pārskaitījums
Informācija par pārdevēju
